Statistika par jauno skolotāju “atbirumu” pēc dažiem skolā pavadītiem gadiem ir dramatiska – 75% no viņiem darbu pamet pirmajos piecos gados. Vai ir kāda formula, kā ne tikai noturēties skolā, bet pie viena nezaudēt arī optimismu un entuziasmu? Savos padomos dalās Latvijas Universitātes Medicīnas un Dzīvības zinātņu fakultātes students un Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas ķīmijas skolotājs, ogrēnietis Toms Pulle.
24 gadus vecā ķīmijas skolotāja ikdiena nav vienkārša. Paralēli studijām universitātē viņš jau trešo gadu māca ķīmiju teju vai saviem vienaudžiem – 12. klašu skolēniem. Toms atklāj, ka interesēties par šo mācību priekšmetu viņš sāka vēl vidusskolā, un kopš tā laika jaunieša aizraušanās tikai auga un attīstījās.
“Skolotāja profesiju es izvēlējos tāpēc, ka vēlējos izaicināt sevi, saprast, kā ir strādāt ar skolēniem un stāvēt klases priekšā. Ļoti gribēju noskaidrot, kāds skolotājs es būšu, un to varēju pārbaudīt tikai praksē,” stāsta Toms. Viņš neslēpj, ka liela loma profesijas izvēlē ir bijusi viņa paša ķīmijas skolotājai Laurai Fjodorovai no Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskolas. Tieši viņas stundas vienmēr ir bijušas interesantas un aizraujošas. Taču katram skolotājam vajag atrast savu, īpašo formulu darbam ar skolēniem, un Tomam tā balstās uz trim “vaļiem” – neatlaidību, iecietību un radošumu.
“Neatlaidība vajadzīga, jo bieži nepieciešams skaidrot tēmu un problēmām pieiet no dažādām pusēm tik ilgi, kamēr ikvienam klasē ir skaidra atbilde. Darbs skolā māca pacietību, jo vienmēr jāmeklē jauni veidi, kā iemācīt priekšmetu. Jābūt iecietīgam un saprotošam, jo tieši ar vēlmi un patiku pret darbu, skolēniem un zinātni varam kopīgi sasniegt nospraustos mērķus,” skaidro jaunais ķīmijas skolotājs.
Taču vissvarīgākā īpašība skolotājam ir radošums, jo gan skolēni, gan pats Toms vēlas, lai stundas ir aizraujošas un interesantas: “Gribu, lai skolēni jūtas brīvi, bet tajā pašā laikā pilnībā iesaistīti mācību procesā. Manā pieredzē ļoti palīdz atrast kādu analoģiju ar dzīves situācijām, vai izteikt kādu smieklīgu frāzi, par ko kopā varam pasmieties. Atrast savu īpašo radošo pieeju nav vienkārši un tas nenotiek uzreiz.”
Ķīmijas mācīšana jauniešiem Tomam nav tikai darbs, bet vienlaikus arī hobijs, kas viņam sniedz prieku un gandarījumu, īpaši reizēs, kad skolēni gūst panākumus vietējās un starptautiskās olimpiādēs. Papildus ķīmijas stundām Toms vada arī ķīmijas pulciņu, kas kalpo kā platforma padziļinātai skolēnu izglītošanai un komandu sacensībām. Jaunais skolotājs ir arī viens no skolēnu komandu ķīmijas olimpiādes “Ķīmiķu dārzs” idejas autoriem un organizatoriem.
Līdztekus aizrautīgam darbam skolā, Toms ir arī izcilnieks universitātē, tādēļ šajā rudenī viņš bija viens no četriem jaunajiem ķīmijas un bioloģijas skolotājiem, kurš saņēma stipendiju no Latvijas zāļu ražotāja “Olpha” un “Centrālā laboratorija” 3000 eiro apmērā. Lai gan pašlaik Toms vēl nav izlēmis, kā iegūto stipendiju tērēs, mērķis ir skaidrs – sevis attīstīšanai un pilnveidošanai.
